DabasDraugi.Lv

Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra šoruden aizsāk unikālu projektu „Tradicionālo prasmju skola 2009”, kas norisināsies no 31. oktobra līdz 28. novembrim. Četras sestdienas pēc kārtas vienlaicīgi visā Latvijā interesenti varēs iepazīt un apgūt dažādas seno un izzūdošo amatu prasmes.

Projekta mērķis ir veicināt tradicionālo amatu un prasmju pārmantojamību un popularizēšanu. Tradicionālo prasmju skola 2009 piedāvās Latvijas novados un pilsētās apgūt visdažādākās prasmes:
Kurzemē – Rucavā adīs cimdus, Otaņķos sievas mācīs daudzbalsīgo dziedāšanu, Pāvilostā varēs apgūt zivju kūpināšanas prasmes, Alsungā audīs prievītes un lupatu segas, Kandavā ceps sklandu raušus un kuls sviestu, Ventspilī darbosies stāstnieku skola, Talsos meistari mācīs Kurzemes podniecību.
Zemgalē – Dobelē taps slavenie Zemgales zvaigžņu deķi, Jelgavā darinās puzurus un tradicionālo svētku telpu rotājumus, Bauskā varēs uzzināt, kā top maskas un arheoloģiskās rotas.
Vidzemē – Salacgrīvā varēs uzzināt, kā top nēģu tacis, Alūksnes meistares parādīs mežģīto jostu aušanu un izšūto zīļu vainagu darināšanu, Līgatnē pie Riharda Vidzicka taps vienkoči, Vecpiebalgā audīs jostas, brunčus un lielos lakatus.
Latgalē – Vabolē prasmīgākās saimnieces iepazīstinās ar latgaliešu kāzu galdu klāšanu, Indrā un Izvaltā notiks skalu deķu aušana, Mākoņkalnā interesenti varēs apgūt Latgales keramikas meistarību, Ludzas meistari mācīs sveču liešanu, peterņu pīšanu un skalu grozu gatavošanu, Gaigalavā rādīs seno instrumentu gatavošanu, Medņevā varēs apgūt Ziemeļlatgales daudzbalsīgo dziedāšanu, Susājos saimnieces gatavos putraimu desas un ceps maizi.

Mācekļu pieteikšanās uz „Tradicionālo prasmju skolu 2009” telefoniski pie amata meistariem šīs nedēļas laikā. Kontaktinformāciju var iegūt NKMVA mājas lapā www.nkmva.gov.lv.

Arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, sākot no 31. oktobra, četras sestdienas pēc kārtas mācīties varēs visa ģimene (bez iepriekšējas pieteikšanās).

Baiba Bože,
NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
67228985
28611731
baiba.boze@nkmva.gov.lv

2009.gada 3.oktobrī no plkst.9.00 līdz plkst.15.00 Valmieras vecpilsētā un Rātslaukumā norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kurā arī šogad notiks pirkšana, pārdošana, kaulēšanās, plaša izklaides un atpūtas programma. Simjūda gadatirgum jau pieteikušies vairāk nekā 250 tirgoties gribētāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Gadatirgus apmeklētāji varēs iegādāties daiļamata meistaru, mājražotāju un amatnieku veidotus izstrādājumus, pirtslietas, kā arī sagatavoties ziemas sezonai, jo tirgū varēs nopirkt gan siltas vilnas zeķes, gan cimdus un cepures. Valmieras Novadpētniecības muzeja direktore Iveta Blūma informē, ka šogad gadatirgū tiks piedāvāts ļoti plašs pārtikas preču klāsts – dārzeņi, augļi, zivis, lauku kūpinājumi, maize, našķi, jau iecienītās Bauskas garšvielas, zāļu tējas, kā arī vairāki jauninājumi, piemēram, strausu gaļas desas.

Simjūda apmeklētājiem tiks piedāvāta arī plaša atpūtas un izklaides programma. Rātslaukumā muzikālus priekšnesumus sagatavojuši Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi – pūtēju orķestris „Signāls”, bigbends „Valmieras puikas” un dziesmu draugu kopa „Gaujmalietes”, Valmieras Jaunatnes centra pulciņa „Notiņas” dalībnieki, kā arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas deju kolektīvs „Pārgaujas delveri”, brīvā laika organizēšanas centra „Māja” bērnu vokālais ansamblis un vokālā studija „Sīči”, vokālā studija „Pekšņi”, folkloras kopa „Stutes” no Kauguriem un bērnu ansamblis „Sudrabēni” no Kocēniem. Savukārt Pilsdrupu estrādē skanēs polifona un patafona mūzika, aicinot deju cienītājus atcerēties deju soļus, ko pielietoja pirms vairākiem gadu desmitiem. Par aktīvās atpūtas iespējām rūpēsies aktīvā tūrisma centrs „Eži”, bet īpašas nozīmītes varēs veidot kopā ar „Artifex plus” kolektīvu. Tāpat ikviens pirkt gribētājs varēs sasildīties, nogaršojot Simjūda Viduslaiku zupu.

Tirgotāji līdz 25.septembrim vēl var paspēt pieteikties dalībai Simjūda gadatirgū, zvanot pa tālruni 6 4224770 vai 26179044. Tā kā šogad tirgotāju būs vairāk nekā pērn, katram tirgoties gribētājam tiks piešķirta tikai viena tirdzniecības vieta.

Jāpiebilst, ka gadatirgus tradīcija Valmierā aizsākusies jau Viduslaikos, kad 1283. gada 28. oktobrī Sv.Sīmaņa dienā tika likti pamati Valmieras baznīcai. Viduslaikos tas bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē uz kuru tirgotāji sabrauca ne tikai no Vidzemes, bet no visas Latvijas. Savukārt pircējiem tas bija pēdējais tirgus pirms ziemas sākuma, lai iegādātos nepieciešamās preces un izlīksmotos tirgus atrakcijās. Iepriekšējos gados valmierieši Simjūdā varēja iegādāties māla podus, bļodas, koka karotes, pītus grozus, zāļu tējas, adītus cimdus un zeķes, medus kāres, rotas, piparkūku sirdis, pirts slotas un citas noderīgas lietas.

Ingrīda Žagata savā darbnīcā Cepļi virpo māla izstrādājumus un apdedzina tos melnajā ceplī.  Pie viņas darbnīcā var iemēģināt roku podu virpošanā, pati Ingrīda labprāt izstāsta par keramiku, melno podniecību un palīdz izveidot ikkatra pirmo māla podiņu, jo māls tik vienkārši nepakļaujas.  Ingrīdas podi , bļodas, krūzes, tējkannas un citi izstrādājumi daudziem šķiet silti un tādi, ko gribas paņemt rokā-it kā daļa cepļa siltuma palikusi tajos. Cepļos var piedalīties un vērot cepļa kurināšanā un atvēršanā. Ingrīda labprāt uzņem vienu cilvēku, ģimeni vai veselu autobusu kultūras  un tautas mantojuma izinātājus.

Darbīca atrodas skaistā zaļā vietā-tālu no pilsētas steigas.  Tur pat blakus ir Minhauzena muiža ar dēļu takām līdz pat jūrai. Duntē var radoši, interesanti un pilnvērtīgi atpūsties.

Katru pavasari nu jau 2 gadus Cepļos notiek pavasara sagaidīšanas svētki ar pirmā pavasara cepļa atvēršanu, podu virpošanu, mālu mīcīšanu un dažādām izdarībām.

Kontakti: Ingrīda Žagata 29234867, cepli@tvnet.lv

Zvaniet un sarunājiet ar pašu saimnieci.